didactics
I Encontro Internacional da Casa das Ciências
Uma das alterações mais significativas dos modelos de Comunicação e Informação deste início de Século XXI que se repercutiram de forma clara e substantiva no processo educativo, foi a do uso mais ou menos indiscriminado da Internet.
O aumento quase exponencial da velocidade de transmissão de dados através das redes de comunicação com a omnipresença da Internet num contexto global e, por arrastamento, educacional, alterou de forma radical o conceito de acessibilidade à educação, dando corpo à ideia peregrina de Albert Eisntein de que "A aprendizagem não é um produto da escolaridade, mas da tentativa ao longo da vida para adquiri-la."
Com efeito, todos aqueles que desejam aprender possuem hoje uma panóplia de instrumentos, recursos e modelos, acedíveis à distância de um "clique".
Só para referir alguns elementos marcantes, desde 2001 que o MIT possui cursos livres disponíveis na internet. Berkeley seguiu o exemplo e tem hoje uma das maiores coleções de palestras presenciais gravadas do mundo, tendo sido já realizados mais de 120 milhões de downloads. Yale e Stanford fizeram o mesmo, e até mesmo Harvard lhe seguiu o exemplo, bem como a maioria das Universidades por esse mundo fora.
Nas escolas do ensino não superior, proliferam as plataformas de interação e conteúdos (em Portugal a mais comum é a plataforma MOODLE), usando recursos livres ou disponibilizados pelas estruturas educacionais.
Os cursos on-line são hoje uma realidade, discutível por vezes, é certo, mas presente na sociedade e acedível por qualquer cidadão.
Todo este ambiente digital que envolve a sociedade, com relevo para as redes sociais e para os modelos digitais de comunicação de informação em contexto educativo, transformaram os processos de aprendizagem e aportaram aos sistemas educacionais um acréscimo de questões significativas sobre as quais importa refletir.
Qual a fiabilidade da informação científica disponibilizada na Web?
Como podemos aferir do valor e rigor dos recursos digitais ligados à Ciência?
Qual o peso efetivo que a Internet tem na aprendizagem dos alunos?
Até que ponto a utilização do digital evita ou potencia as conceções alternativas?
De que modo se alterou (ou não) a didática da experimentação?
A modelação e simulação computacional permitem, ou não, uma visão mais perfeita da realidade?
Estas e outras questões que com estas se prendem, são o suporte concetual que levaram à organização do I ENCONTRO INTERNACIONAL DA CASA DAS CIÊNCIAS, subordinado ao tema organizador:
A Utilização de Recursos Digitais em Contexto de Aprendizagem.
O recurso a individualidades com experiência nesta área em Portugal, e noutros países, para Lições Temáticas, realização de Workshops centrados sobretudo na prática educacional, bem como a apresentação de comunicações e posters partilhados por todos os interessados, dão corpo a esta iniciativa, que nos parece ser de relevância significativa como complemento de formação para os docentes em Ciência de todos os níveis de Ensino em Portugal.
First Announcement and Call for Papers - EDEN workshop Learners in the Driving Seat
The 2012 Research Workshop will continue the EDEN tradition of highlighting bi-annually the relevant fields in e-learning research and innovative practice. This year's Workshop Scope reflects on how are students driving teachers, instructors in the fields where new learning technologies play important role. How does instruction work, where borders between physical and virtual learning environments disappear, where roles of students and teachers have changed, where new pedagogical paradigms and didactic approaches are introduced?
It will be a distinctive conference, with envisaged strong involvement of the students from the Leuven University and virtual participation of students from learners from European universities, EDEN member institutions.
Call for Contributions
We invite all interested professionals to take part and discover the conference themes by submitting their experience. There will be opportunities for submitting and presenting papers, workshops, posters and demonstrations. To learn more about the scope of the event and consult the themes, please visit the respective conference pages. For details visit the Conference web-site and the Call for Contributions links.
Proposals should be submitted by 15th September through the online submission form.
Didaktiski pareiza e-mācību satura kontrolsaraksts
e-Mācību satura izstrādei nepieciešama dažādu pedagoģijas psiholoģijas jomu iekļaušana. Lai uzlabotu izstrādes procesu, kontrolsarakstus var izmantot kā formējošās izvērtēšanas līdzekli. Mēs piedāvājam e-mācību moduļu un formējošās izvērtēšanas kontrolsarakstu.
Tas ietver saturu, segmentāciju, sakārtošanu un navigāciju, piemērošanu mērķauditorijai, teksta un ilustrāciju izstrādi, mācību uzdevumus un atgriezenisko saiti, kā arī motivēšanu. Projekta par e-mācību moduļu izstrādi par atjaunojamiem energoresursiem ietvaros, šis kontrolsaraksts tika veiksmīgi pielietots formējošās atgriezeniskās saites veidošanai ar izstrādātājiem.
iTeach: Experienţe didactice
Revista iTeach îşi propune să promoveze aspectele practice ale predării, învăţării şi evaluării şcolare prin aducerea în prim plan a experienţelor concrete ale cadrelor didactice.
Study on Knowledge Maturing in Europe
The MATURE Integrating Project is based on the concept of knowledge maturing (KM): goal-oriented learning on a collective level. The project investigates how KM takes place within and across organisations, what barriers are encountered and how socio-technical solutions overcome those barriers.
IKT un datormūzikas izmantošana Eiropas skolas pametušu skolnieku skaita samazināšanai
IKT izmantošana „e-Motion” projekta ietvaros nav pašmērķis, bet tas ir rīks mācīšanās un mācīšanas procesu pārveidošanai, izmantojot novatoriskas pieejas kopā ar tradicionālām metodēm. Projekta mērķis ir empīriski izpētīt IKT izmantošanu, īpaši elektroniskās mūzikas un informātikas jomā. Skaņas tehnoloģiju izpratne veicina svarīgu fizikas jēdzienu izpratni, tādu kā akustika un viļņu tehnoloģijas. Turklāt elektroniskās mūzikas veidošana prasa matemātikas, fizikas un informātikas elementus. Pateicoties šai novatoriskajai pieejai, ir paredzēts, ka projekts uzlabos jauniešu iemaņas tādos priekšmetos kā matemātika un svešvalodas.
Lisabonas stratēģijā ir norādīts, ka ir jācenšas samazināt skolēnu skaitu, kuri pamet skolu un mēģina iekļauties darba tirgū bez nekādas kvalifikācijas vai ar ļoti zemu kvalifikāciju. Daudzi no šiem pusaudžiem nonāk „NEET” grupā (nestrādā un nemācās). Stratēģija nosaka noteiktus mērķus, nodrošinot to, ka jaunieši ir atbilstošā veidā kvalificēti, lai pārietu no apmācības uz nodarbinātību. Pagaidām ES dalībvalstīm ir grūtības ar šo mērķu sasniegšanu.
Mikromācību programmas skice
Balstoties uz šī apskata, mēs secinājām, ka „mikromācību programma” – kā tīšā momenta izcelšana, it īpaši apmācībā, mācībās un tehnoloģijā – nodrošina vērtīgu pieredzi, ko var izmantot tehnoloģiju un mediju, kā arī vispārīgos izglītībai veltītajos pētījumos. Mēs parādām, ka mikromācības nav tikai kārtējā pieeja, bet gluži otrādi tā ir perspektīva, kas attiecas uz vairākām izglītības jomām, tā ir nepārtraukta, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav orientēta uz pētījumiem un tehnoloģiju attīstību. Tādējādi, mēs parādām, ka mikroapmācības gaitā gūtā pieredze ir plaši pielietojama mediju un izglītības tehnoloģiju pētījumos.
Raksta nobeigumā ir sniegti secinājumi par pēdējiem pētījumiem mikromācību jomā. Tie ir vērsti uz studentu ierobežojumiem un brīvību, kā arī uz pasniedzēju pedagoģisko atbildību. Pozitīvi vērtējams tas, ka mikromācību apspriede nebūt nav noslēgusies un tā kļūst arvien daudzbalsīgāka. Mēs uzskatam, ka šādas diskusijas ir jāveicina.
Sākotnēji publicēts: Hug, Theo (Ed.) (2007): Didactics of Microlearning. Concepts, Discourses and Examples. Münster et al: Waxmann, pp. 15-21 (cf. http://waxmann.com/kat/1869.html). Ar Waxmann korporācijas atļauju.
Uz projektiem balstītas pasniegšanas perspektīvas un "jauktā apmācība" studentu ētikas apzināšanas attīstībai
Izmantojot reālus projektus kā līdzekļus, studenti iegūst reālas pasaules orientāciju un viņu darbs iegūst papildus vērtību salīdzinājumā ar parasto audzēkņa kompetences demonstrēšanu. Projekts deva studentiem unikālo iespēju iesaistīties emocionāli un praktiski sociālas informātikas jomā. Datorzinātnes studenti iesniedza gan organizācijai Save the Children, gan Nacionālam noziegumu izmeklēšanas dienestam referātus par dažādiem tematiem, piemēram, droša tērzēšana, fototelefoni un iespējama vardarbība utt. Tāda lieliska sadarbība starp augstākas izglītības iestādi un publiskām un privātorganizācijām ne tikai padara šo projektu par unikālo, bet var kļūt par galveno faktoru, kas veicinās studentu vēlmi mācīties sociālo informātiku un pilnveidot savas prasmes dažādos šā jautājuma tematos.
Arvien pieaugot pasaules globalizācijai, mums ir jācenšas padarīt globālāko arī datorizēto izglītību un izglītību ar pasniedzēja palīdzību, piesaistot globālas ētikas tēmas (Kirkwood, 2001), kuras var atpazīt un kuram ir gan nacionāla, gan starptautiskā nozīme. Cīņa ar seksuālo vardarbību pret bērniem digitālos medijos, izmantojot uz projekta balstīto apmācību attiecīgā izglītības nozarēs, ir tādas globālas ētikas tēmas piemērs.
Nesnas Universitātes koledža ir vienīga datorzinātnes izglītības iestāde pasaulē, kurā seksuāla vardarbība pret bērniem ir galvenā datorzinātnes programmas tēma.